|
Lofotu salas
To apmeklējums galvenokārt domāts neskartas dabas un
apbrīnojamu ainavu cienītājiem.
Lofotu arhipelāgs atrodas pašos Norvēģijas ziemeļos aiz Polārā loka.
To veido 7 lielākas salas (Austvogeja, Gimseja, Vestvogeja, Flakstādeja, Moskeneseja, Vēreja un Resta) ar apmēram 24 tūkstošiem iedzīvotāju, kā arī daudzas mazas un neapdzīvotas saliņas.
Žurnāls „National geographic” 2007.gadā nosauca tās par 3. pievilcīgākajām salām pasaulē. Šo godu Lofotu salas
izpelnījās pateicoties neskartajai dabai ar fantastiskām makšķerēšanas vietām, niršanas, putnu un vaļu vērošanas paradīzei. Tas viss pastāv līdzas rūpīgi saudzētai norvēģu tautas kultūrai un sadzīvei.
Salu nosaukums cēlies no norvēģu vārda „Lūša kāja” – arhipelāga aprises no cietzemes tādas tiešām izskatās.
Salu vēsture ir gara – arheologi ir atraduši daudzas Dzelzs un Vikingu laiku liecības, kas tagad apskatāmas Vikingu muzejā.
Šeit atrodas arī vislielākā pazīstamā Vikingu virsaiša svinību ēka ( 83m).
Arhipelāgam ir vairāk nekā 1000 gadus ilga zvejniecības vēsture. It īpaši šeit nodarbojās ar mencu zvejošanu, kas no Barenca jūras ik ziemu dodas nārstot Lofotu salu tuvumā.
Ielejās starp kalniem salu iemītnieki jau izsenis pievērsās lauksaimniecībai. Tas varētu likties dīvaini, jo arhipelāgs
atrodas aiz Polārā loka. Taču jāatceras Golfa straume un tās pagarinājumi –Ziemeļatlantijas un Norvēģu straumes, kuru
siltie ūdeņi Dienvidlofotu salās rada vislielāko pozitīvās temperatūras anomāliju attiecībā pret ģeogrāfisko atrašanās vietu uz mūsu planētas.
No maija beigām līdz jūlija sākumam Lofotu salās saule nenoriet, bet no 4. decembra līdz 7. janvārim, tā nepaceļas virs horizonta.
Salas klāj kalni, kas gan nav pārāk augsti (īdz 2000m)
un to virsotnes parasti rotātas nevis ar sniegu, bet mākoņiem.
Savukārt, kalnu pamatnes, kas klātas ar šiem ģeogrāfiskā
platuma grādiem neraksturīgi bagātīgu augu valsti –
arktiskajiem bērziem, pīlādžiem un skuju kokiem, spoguļojas kristāldzidrajos, zaļganajos fjordos.
Salu robotā krasta līnija, te paver skatam baltām smiltīm klātas pludmales, kas mijas ar asi nošķeltām klintīm.
Pie Moskenes salas atrodas slavenais Malstrēma atvars, ko
savos darbos izmantoja E.Po un Ž.Verns.
Tā virpulis gan redzams tikai reizi sešās stundās.
Senlaicīgajā norvēģu ciematā O var apskatīt salu iemītnieku sadzīvi,
kāda tā bija gadsimtiem tālā pagātnē. Ǻ-ciems. Ǻ - norvēģu alfabēta pēdējais burts ticis izmantots, lai piešķirtu nosaukumu vietai, kas norvēģu izpratnē ir pasaules mala – tālāk nekā nav...
Lai cik tas savādi arī neizklausītos, apbrīnas vērti ir ne tikai ceļojumi ar kuģi, lai vērotu vaļus un roņus vai varbūt pirmo reizi pamakšķerētu vienā no pasaulē zivīm visbagātākajām vietām, kā arī pastaigas pa kalnu takām vai izbraukumi pa īpaši izbūvētu celiņu velosipēdistiem, bet norvēģu gadsimta būves – ceļa E10 apskate.
Šis ceļš 2007.gadā savienoja Lofotu arhipelāga salas ar kontinentu, ietverot sevī neskaitāmus tiltus un tuneļus.
Un, pat ja kāda no mazākām saliņām nav ietverta ceļa savienojošajās skavās, to vientuļu neatstās varavīksnes loki.
|
){kind=link}