Sicīlija
ir Vidusjūras lielākā sala un viens no Itālijas autonomajiem
apgabaliem.
Mesinas jūras šaurums to atdala no dienvidu Itālijas reģiona Kalabrijas
(šaurākajā vietā tikai 3.1 km), bet Sicīlijas šaurums – no Tunisijas.

Arī tuvumā esošās mazākas salas – Lipāru salas, Egadu salas,
Pelageju salas, Ustika un Pantellerija administratīvi pieder Sicīlijai.

Sicīlija ir viena no tām pasaules vietām, priekšstatu par ko ir sabojājuši seni aizspriedumi. Tomēr atpūšoties brīnišķīgajās pludmalēs un izbaudot vislabāko klimatu Eiropā, vērojot pasakaino ainavu ar vīnogulāju dārziem, kviešu druvām vai apelsīnu un olīvu birzīm, apbrīnojot varenu kalnu grēdas ar Eiropas augstāko un pasaules aktīvāko vulkānu Etnu tajā skaitā, kā arī iepazīstot ārkārtīgi bagātīgos Sicīlijas vēstures, mākslas un arhitektūras pieminekļus, aizmirstas, ka sala daudzu prātos saistās tikai ar organizētās noziedzības – mafijas dzimteni.

Iespējams, ka viens no mafijas rašanās iemesliem bija neskaitāmie iebrucēji, kas gadsimtu garumā nežēlīgi centās apspiest salas iemītniekus, aplaupot un pakļaujot nabadzībai salas iedzīvotāju pamatu – ģimeni.

Katānija
Otrā lielākā Sicīljas pilsēta salas austrumu daļā, Jonijas jūras piekrastē,
tāda paša nosaukuma provinces galvaspilsēta.
Katānija atrodas līdzās aktīvākajam Eiropas vulkānam – Etna, kas septiņas reizes nopostījis pilsētu savu izvirdumu laikā.

Pilsētu dibināja grieķu kolonisti 8.gs. p.m.ē. un tā piedzīvojusi visu salas bagāto vēsturi. Cauri pilsētai plūst divas upes - Amenano, kas virszemē redzama tikai Doma laukuma dienvidu malā, un Longina.

Katānija ir viena no Sicīlijas ekonomiski aktīvākajām pilsētām un
tiek saukta par Dienvidu Milānu.
Galvenos produkcijas veidus ražo ķīmiskā rūpniecība,
mikroelektronikas un farmaceitiskās rūpnīcas.

Tomēr daudz pazīstamāka Katānija ir ar Senās romiešu arhitektūras pieminekļiem un termām, kā arī ar baroka arhitektūru,
pateicoties kam, tā iekļauta UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā.

Pazīstama pilsēta ir arī pateicoties universitātei, kas ir vecākā Sicīlijā, komponistam Bellini, kurš šeit dzimis un kura darbi pastāvīgi ir pilsētas operteātra repertuārā un gastronomijai, kas piedāvā tieši šeit raksturīgos ēdienus – Pasta alla Norma, Granita – īpašu aromatizētu šerbetu,
zirga gaļu, ko parasti cep uz oglēm ielās kā arī tarroco –
slavenos sarkanos apelsīnus.

☼