Skaisto Skatu Aģentūra
ATCELTS! 31.10. Jetes cimdi - latviešu sievietes mīļums. DZĒRBENE un TAURENE. Vidzemes muižiņas!

Ziemu gaidot - lūkosim pēc latvju cimdiem un siltuma, klausoties Vidzemes muižiņu stāstos

31Oktobris
€ 30.00
PIRKT CEĻOJUMUPieteikties
Ceļojums atcelts
 
2020. gada 31. oktobrī, sestdien
Ziemu gaidot - lūkosim pēc latvju cimdiem un siltuma, klausoties Vidzemes muižiņu stāstos…

Jetes cimdi - latviešu sievietes mīļums.
DZĒRBENE un TAURENE. Vidzemes muižiņas!

 
Plkst.7:20 pulcējamies, 7:30 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
Kafijas pauze Ieriķu dzirnavās.
 
„Daudz skaņu var būt klusumā, gaismas tumsā un prieka vientulībā” – tā skan viena no Jetes Užānes atziņām.
Dzērbenes radošā māja MEMBERI. Māja atvērta mākslai, mūzikai un radošai domai. Redzēsim  dizainera Aigara Lenkeviča uzņēmuma „Lampu dizaina darbnīcas” ikdienu; ielūkosimies mākslinieces/grafiķes Ērikas Mālderes radošajā pasaulē; kopīgi pagatavosim noderīgas lietas: liesim papīru lampai vai vēstulei;
Iepazīsimies ar Dzērbenes vietām 20.,30 gados, kuras iemūžinātas 74 fotogrāfijās. Radošā darbnīca un tēja - 5 € no personas. Mājās brauksim ar pašlietu papīru!
 
Tautas daiļamatu meistares Jetes Užānes piemiņas istaba. Māksliniece Ērika Māldere, kura kopā ar dzīvesbiedru dizaineru Aigaru Lenkeviču ir iekārtojuši Jetes istabu – un aicina “padomāt”:
''Cilvēkiem savu dzīvi vajadzētu iekārtot tā, ka viņi varētu svinēt saulrieta stundu,'' ieraksts Jetes  dienasgrāmatā 1959. gada martā. Jete rakstīja: ja tu esi cilvēks, tad taču tev ir galva, ja tev ir galva, tad var kaut ko izdomāt, bēdīgāk ir tad, ja tev ir galva, kas nedomā. Ne tikai savā mūža ap 3000 noadītu cimdu pāru, bet arī gara stiprums un dzīves atziņas, no kurām vēl šodien varam mācīties un  iedvesmoties - tāds ir Jetes Užānes jeb kā viņu vienkārši sauca - Cimdu Jetiņas devums. Tagad daļu no tā var skatīt Dzērbenes pilī.
 
Dzērbenes muižas ansamblis veidots 14. gs celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Muižas pils vairākkārt nopostīta un atkal atjaunota. 19. gs. tai uzbūvēts taisnstūra angļu stila tornis ar mazāku tornīti. Pils dega 1905. gadā, vēlāk atkal atjaunota. No 1927. līdz 1975. gadam Dzērbenes muižas pilī darbojās lauksaimniecības skola, tagad tajā atrodas Dzērbenes pagasta padome.
Par Veisenšteinu dzimtas bagātību var spriest kaut vai pēc pils pārvaldnieka mājas, kurai ir trīs stāvi. Taču dzimtā sākās ķildas, un te nu kārtējo reizi var teikt, ka nauda laimi nenes.
Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien muižas vārtu stabi. Dažādā stāvoklī atrodas citas muižas ēkas.
Ekskursija ar vietējo gidu 2.80 €/pers.
 
Nonākot Dzērbenē nav iespējams paiet garām luterāņu baznīcai, un ne jau tikai tāpēc, ka tā stalti stāv piekalnītē, bet arī tās interesantās būvvēstures dēļ.
Dzērbenes luterāņu baznīca celta no 1839. līdz 1842. gadam Mārča Sāruma vadībā. Baznīcu iesvētīja 1842. gada 20. septembrī. Dievnamā ir 500 sēdvietas. Altārī novietoja Rubensa gleznas "Kristus pie krusta" kopiju. To draudzei 1887. gadā dāvināja Nēķina muižas īpašniece. Glezna baznīcā bija līdz 1990. gadam, kad to nozaga. Tagadējā altārglezna ir Mākslas akadēmijas studentes diplomdarbs. To 1993. gadā draudzei dāvināja Jānis Silickis. Baznīcas ērģeles 18. gadsimta vidū būvējis Rīgas meistars Augusts Martins. Apmeklējums par ziedojumu 1 €.
 
Pusdienas Viesu mājā Saknītes no 5 € /pers.
 
Nēķenu muiža - Panderu dzimtai muiža piederēja līdz Latvijas brīvvalsts agrārai reformai – 1922.gadam. 1905.gada revolūcijas laikā Nēķena pils Panderu dzimtas humānās saimniekošanas dēļ palika neskarta. Nostāsts liecina, ka dedzinātājiem pretī stājušies Nēķena zemnieki un kalpi.
Pašreizējais Nēķena muižas apbūves ansamblis veidots 19.gs. 2.pusē, nomainot iepriekšējo, apmēram simts gadus veco apbūvi. Pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta kungu māja būvēta 19.gs. 80.gados Heinriham Panderam iedvesmojoties no itāļu renesanses villu arhitektūras formām. Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, divdesmit saimniecības ēkas un parks.Apmeklējums ar vietējo gidu 2 €/pers.
 
„Lodes evaņģēliski luteriskā draudze minēta 1536. gadā, bet pirmā Apšu baznīca celta 1613. gadā kā Skujenes filiālbaznīca. Tā bija ļoti vienkārša, pēc zemnieku māju parauga celta – bez grīdas un sēdvietām.” 20. gs. 60. gados baznīca vairākkārtīgi tika izlaupīta: pazuda gan lustras, gan biķeris un altāra trauki, tika apgānīts kristāmtrauks. Internetā tūrisma izziņas avotos parasti tiek minēts, ka baznīca arī izmantota filmēšanas vajadzībām – te 1987. gadā tika uzņemti kadri filmai „Aija” pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas motīviem, filmas vajadzībām paši filmu ļaudis nomainījuši daļu jumta seguma, lai baznīca filmu kameras izskatītos simpātiskāk. Baznīcā atrodas Martin Kresling, Jakobstatd 1890. gadā būvētas ērģeles.
 
Mājupceļš. Atgriešanās Rīgā ~ 21:00
 
Cena: 30 €
 
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, gida - grupas vadītāja pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: ieejas maksas apskates objektā un ēdināšanas izdevumi.
 
Jauki ceļot kopā ar Jums! Gide Inita Sproģe
close

Vēlos doties šajā ceļojumā