Jaunums! TAVS MAZAIS ATVAĻINĀJUMS
Iesilstot VASARAI - romantisks laivu brauciens pa mierīgo Lielupi!
2022. gada 30. jūnijā, ceturtdien
Uz Bausku – pilsētu, kur satiekas upes un cilvēki. Lielupe. Un laivosim!
Izbraucam 9:00 no Aspāzijas bulvāra 5/7, Rīgā. Bauskas ceļš.
Rīta kafija Bauskas Rātslaukumā.
Bauska. Mūsa un Mēmele saplūstot izveido Lielupi. Cauri pilsētai iet starptautiskā Via Baltica šoseja. Pilsētā dzīvojošās tautības pilsētu ir saukušas dažādi; vācu Bauske vai Bausken, ebreji Boisk vai Boysk, poļu Pawsk.
Par bausku (apvidvārds) sauc sausu pļavu ar neauglīgu augsni!
Vispirms jau jāsāk ar 1609.gadu, kad Zemgales hercogs Frīdrihs Bauskai dāvināja spiedogu ar lauvas attēlu. Šo notikumu var uzskatīt par pilsētas tiesību piešķiršanu. 1615.gadā Frīdrihs dāvāja pilsētai privilēģiju būvēt rātsnamu. Bauskas rātsnams līdz 1740.gadam bija otrs lielākais Latvijā, aiz Rīgas. Savukārt 1635.gadā hercogs pilsētai piešķīra kārtības rulli…
Pilsētas vizuālo pievilcību 1815.gadā pabojāja negaiss. Zibens iespēra Sv.Gara baznīcas torņa smailē, un to nācās nojaukt. Slaidās torņa smailes vietā tika uzbūvēts zems teltsveida pagaidu jumtiņš, un tas tāds ir palicis līdz šodienai!
Gandrīz visu 19.gs baušķenieku vairākums bija ebreji.
Piemēram, 1881.gada tautas skaitīšanas datos redzams, ka no 6058 pilsētniekiem ebreji bija 3631.
1928.gada vasarā daļu no Bauskas vecpilsētas izpostīja plūdi, ko izraisīja baļķu sastrēgums pie Mēmeles tilta. To var dēvēt par 20.gs lielāko civilo katastrofu pilsētā.
1989.gada 23.augustā cauri pilsētai vijās „Baltijas ceļš”, kad visu triju Baltijas republiku iedzīvotāji simboliski sadevās rokās, lai visai pasaulei demonstrētu vēlmi pēc neatkarības.
Tās ir nelielas skices par Bausku! Pārējais - īpašā pilsētas ekskursijā! Ekskursija pa Bausku – ar Bauskas grāmatas autoru. Izmaksas 2 € / 1 pers.
Veikala iepirkumu pusdienu pauze un
Likteņlīnijas. Vārdu autors: J.Baltauss.
Arī ja plūdi Dievam būs līdz lieliem
Upes atkal uzzīmēs mūs
Upes ir lielākās no mūsu ielām
Kuras nepārdēvētas plūst..
Laidīsimies Lielupē, laiviņās... Airēt jāprot vismaz vienam laivā! Ir divvietīgas un 3vietīgas laivas.
Lielupe veidojas pie Bauskas pilsdrupām !! satekot Mūsai un Mēmelei. Mūsas un Mēmeles satekas - t.s. Ķirbaksalā.
Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai esot 250 pieteku. Krasti gandrīz visur aizauguši. Lielupei ir ļoti mazs kritums. No Bauskas līdz Mežotnes pilskalnam Lielupe plūst pa senleju, kas veidojusies dolomītos.
Uzreiz aiz Bauskas pils sākas Mēmeles un Mūsas sateka. Taču tas nenotiek uzreiz, šeit starp Mūsu un Mēmeli veidojas salu grupa, līdz ar to Lielupes sākumpunkts izstiepjas ~500 metrus garā posmā.
1,5 km aiz Kauča ietekas Lielupes kreisajā krastā sākas Kaļķakmens klintis un virs tām Ziedoņa parks. Te atsedzas devona Stipinu svītas Bauskas slāņi ar raksturīgajiem pārakmeņojumiem.
Jumpravmuižas parkā atrodas strauts, kas pirms Lielupes veido kaskādveida ūdenskritumu un tek cauri miniatūram kanjonam.
Jādomā, ka arī kanjona sienās atsedzas devona Stipinu svītas Bauskas slāņi ar raksturīgajiem pārakmeņojumiem..
Piemēram, daivspurzivis, kas ir viena no cilvēka evolūcijas senajām formām. No daivspurzivīm devona beigās attīstījās pirmie četrkājainie dzīvnieki – grupa, kurai tagad pieder evolucionāri jaunākie abinieki, rāpuļi, putni un arī mēs – zīdītāji.
Posmā līdz Ceplim Lielupei ir tīri baudāmi ainaviski krasti, it īpaši Jumpravmuižas klintis – tās ir abos krastos un ir pārsteidzoši izskatīgas.
Arī vecais ķieģeļu ceplis labajā krastā ir interesants apskates objekts.
Un tad jau Mazmežotne un Mažotne. Laivosim ap 10 km un 3-4 stundas. 12 € / 1 pers.
Mežotnes pilskalns
Pilskalnu apmeklējis un savā 1892. gada darbā pieminējis Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein). 20. gs. 20. gados pilskalnu uzmērojis Ernests Brastiņš.
Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā un senpilsētā veikti 1938.–1940. un 1942. gadā Valdemāra Ģintera, 1949. gadā – Emīlijas Brīvkalnes, 1969. un 1970. gadā – Māra Atgāža vadībā. 2017. gadā Arturs Tomsons veicis izrakumus pie Mežotnes pilskalna iespējamā ostas vietā.
Mežotnes pilskalns – tā ir spēka vieta, kur satiekas upe un kalns.
Te var lūkoties pāri tālumā un dziļi dzelmē. Tie, kas ļaujas, te var klausīties noslēpumos, kas aprakti zemē, un ieelpot gaisu, pilnu senas enerģijas.
Mežotnes pilskalns – kalns, kura pils desmit reižu postīta un desmit reižu celta no jauna. Šodien tas mostas no gadsimtu miega, lai Tev stāstītu savus neticamos stāstus un leģendas. Nāc, kāp augstu Lielupes krastā, klausies un skaties – ieraugi seno un jauno Zemgali!
Mežotnes pilskalns atrodas kreisajā Lielupes krastā pretī Mežotnes pilij.
Tas ir viens no lielākajiem IX-XIII gs. zemgaļu nocietinājumiem, kas aizņēma 3500 m2 lielu platību.
Pilskalns ierīkots uz zemesraga Lielupes krastā, papildus aizsargāts ar 8 metrus augstu valni, kas nostiprināts ar māla slāni, un plašu aizsarggrāvi.
Atgriešanās Rīgā ap pl. 20:15
Cena: 36 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējā gida pakalpojumi un ēdināšanas izdevumi, laivas noma 12 € / 1 pers.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
