Skaisto Skatu Aģentūra
29.-30.04. | Uz PODNIEKU SVĒTKIEM un Lielā Cepļa atvēršanu! Uz koncertzāles GORS 10 gadu jubilejas svinībām! Veltījums LATGALEI - Dziesmuspēle TRASUNS. FABULAS! Arendoles muiža un saimnieces pusdienas!

IZBRAUKSIM PL. 6:30 !

Īpašs 2 dienu Latgales ceļojums -
2023. gada 29.-30. aprīlī, sestdien svētdien
Aicinām būt klātesošiem un kopā izbaudīt GORS jubileju "10 kā 1" Latgales ceļojums un koncertuzvedums!
Podnieku dienas LATGALĒ, Cepļa atvēršanas svētki un 10 gadu jubilejas koncerts GORĀ!
1. diena, 29.aprīlis, sestdiena
Pulcējamies no pl. 6.20, izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā pl. 6:30 - jo braucam tieši uz KERAMIKAS CEPĻA ATVĒRŠANU !
Jēkabpils Cirkle-K rīta pauze, šoreiz brauksim pa Maskavas ceļu, ne gar Daugavu.
Ieradīsimies Pl. 10:00 uz Cepļa atvēršanas svētkiem Violas Annas Bīriņas un Staņislava Viļuma Cukursātā!
Podniecības tradīcijas ir viens no spilgtākajiem Latgales kultūras mantojuma elementiem. Tās veido vienu no Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm ar kurām mēs lepojamies un izjūtam piederību savai tautai un zemei.
Ne velti tradicionālās Latgales Podnieku dienas notiek agrā pavasarī, jo šajā laikā arī podnieku dzīvē sākas jauns darba cikls. Svētkus iedibināja mākslas vēsturnieks, Latgales keramikas vēstures pētnieks, mākslas kritiķis  un grāmatas „Latgales keramika” autors Jānis Pujāts. Māla apstrādei Latgalē ir senas tradīcijas, to izmantoja seno latgaļu pilskalnu nocietinājumos, būvniecībā, pavardu veidošanā un, protams, trauku izgatavošanā. Latgales podniecība iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.
“Cilvēki ir sapratuši, ka, mācoties māla apstrādi, svarīgi pilnībā saprast māla pārvērtības. Elektriskās apdedzināšanas krāsniņas nedod priekšstatu par to, kas notiek aiz krāsns durtiņām, turklāt tās ir dārgas arī ekspluatācijā. Turpretī, kurinot cepli, keramiķim jābūt klāt no sākuma līdz beigām, jāzina, kā rīkoties, lai uzturētu vajadzīgo temperatūru. Es to salīdzinu ar kartupeļu cepšanu – pavarda pelnos ar visu mizu ceptām buļbām ir pavisam cita garša.” Evalds Vasilevskis.
Kā ik gadu Podnieku dienu nozīmīgākais notikums būs kopīgā cepļa kurināšana un atvēršana 29. aprīlī no plkst. 10.00,
kad lielais ceplis tiks atvērts, būs interesanti salīdzināt, kā vairāk nekā tūkstoš grādu karstajās liesmās uzvedies Daugavas māls, kā Gailīšu, Višķu, Aulejas un citās vietās iegūtais, ko izmantojuši atbraukušie keramiķi... Būs arī iespēja iegādāties unikālo keramiku.
Dienas turpinājumā - pārbrauciens uz Franča Trasuna muzeju „Kolnasāta”!
“Kolnasāta” – vienīgais priesterim veltītais muzejs Latvijā kopš 1992.gada. Ierīkots garīdznieka, politiķa, literāta, kultūras un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzimtajās mājās Rēzeknes novadā. Muzejā ikvienam iespēja iepazīties ar Latvijas 20.gs. sākuma dižgara, atmodas celmlauža Franča Trasuna (1864-1926) dzīves gājumu un 20.gs. Latgales zemnieku sētas kultūrvidi – dzīvojamo māju, mūra kūti, pirti, klēti, ābeļdārzu, liepu aleju, krucifiksu un aku.
Koktēlnieka Antona Rancāna veidotais krucifikss F. Trasuna muzeja „Kolnasāta” ābeļdārzā. Ar šī krucifiksa atklāšanu 1991. gadā aizsākās F. Trasuna piemiņas atjaunošana Latgalē...
Pl. 12:00 Kolnasētā atklās podnieku dienas izstādi! Kurā arī mēs piedalīsimies...
Ieejas maksa tiks precizēta. Ekskursija muzejā ar vietējo gidu.
Apmeklēsim Kantinieku kapus, kuros 2012.g. iesvētīts piemineklis rakstniekam Jānim Klīdzējam. Rakstnieks arvien izteica vēlēšanos vismaz pēc nāves atgriezties dzimtenē. Pieminekli veidojis lietuviešu mākslinieks Henriks Orakauskas. Šeit ir apglabātas rakstnieka un viņa kundzes pelnu urnas. "Cilvēka bērna" autors - Jānis Klīdzējs (Juoņs Klīdziejs) ir latgaliešu izcelsmes latviešu rakstnieks, dzimis 1914.g. 5.maijā un bērnību pavadījis Latgalē. 1944.gadā viņš kopā ar ģimeni bija spiests doties trimdā un lielāko daļu no saviem darbiem ir sarakstījis emigrācijā. „Cilvēka bērns” ir tapis pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad Jānis Klīdzējs dzīvoja Kalifornijā un studēja klīnisko socioloģiju.
Kafe Zeimuļā Rižeca, bistro, Jūsu izvēle.
Ap pl. 17:10 Iekārtošanās viesnīcā Rēzeknes centrā, netālu no k/z Gors, sapošanās uz koncertu GORĀ.
GORS | 29. aprīlis, pl. 18:00 / 10 kā 1 | TRASUNS. FABULAS. Dziesmuspēle
Pirms vairāk nekā simts gadiem Francis Trasuns savās fabulās cilvēciskās vājības aprakstīja ar humoru un sirds mīlestību, gan bērnišķīgi un naivi, gan asi un dzēlīgi. Mūsdienās cilvēcīgās vājības tiek aprunātas  publiski sociālajā telpā - tajā jebkurš var izteikt savu viedokli, nosodīt. Jebkurā kritiskā brīdī tās parādās kā uz delnas.
Dziesmuspēlē “TRASUNS. FABULAS” izdziedās un izspēlēs mūsu “mazā cilvēka” vājības - greizsirdība, cietsirdība, aprobežotība, alkatība, nenovīdība. Cik mēs paši esam drosmīgi paskatīties acīs savām vājībām? Vai ir cerība, ka paliksim labāki?
Koncertzāles Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine stāsta:
“GORS jubilejas reizē iecerējām radīt jaunu muzikāli skatuvisku darbu latgaliešu valodā, iedvesmojoties no mūsu izcilā novadnieka Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauks atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles Atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli “Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. Toreiz bijām nedaudz jaunāki, arī nepieredzējušāki, tomēr iedvesmoti un liela entuziasma pilni, lai uz skatuves pulcinātu vairāk nekā 100 bērnu, jauniešu un profesionālu mūziķu sastāvu, kas ieskandināja un iedejoja GORS Lielās zāles skatuves grīdu.
Arī dziesmuspēli “TRASUNS. FABULAS” veidos entuziasma pilna, profesionāla un ļoti atraktīva komanda. Ar izrādes mūzikas materiālu strādās pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kurus “taps redzami”, jo viņi reizē būs arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies arī Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēs aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inga Tropa.”
Francis Trasuns (1864-1926) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts. Krievijas impērijas I Valsts domes deputāts (1906), Latgales Zemes padomes priekšsēdētājs (1917), Tautas padomes loceklis (1918), Saeimas deputāts (1922—1926). Visu mūžu nodarbojās ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Viņš sarakstīja vairākas mācību grāmatas, kā arī izdeva un rediģēja vairākus periodiskos izdevumus – laikrakstu “Auseklis” (1906–1907) un “Zemnīku Bolss” (1924–1926), žurnālu “Zemnīku Draugs” (1920).
Trasuns aktīvi darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās un aizstāvēja ideju par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju. Trasuns bija viens no galvenajiem 1917. gada Latgales kongresa Rēzeknē organizētājiem, kur tika izlemts par Latgales apvienošanos ar citiem Latvijas novadiem. Kongress ievēlēja Trasunu Latgales Pagaidu zemes padomē,  un viņš kļuva par Tautas padomes locekli, kura 1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku.
Kaut arī Trasuns tautā bija ļoti populārs un daudz darīja Katoļu baznīcas labā, dažādu politisku nesaskaņu un intrigu dēļ 1926. gadā viņš tika izslēgts no baznīcas. Trasuns mira ar sirdstrieku 1926. gada 6. aprīlī, tika apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos ārpus Katoļu kapu teritorijas, kas tagad iekļauti Miera ielas kapos.
2. diena, 30.aprīlis, svētdiena. Brokastis viesnīcā un pl. 9:00 izbraucam uz Aglonu.
Pasta un informācijas muzejs, pirmais un vienīgais Latvijā! Jāredz. Muzejs ir jauns, - kopš 2020.gada 1.augusta.
Muzeja klāstā ir plašas vēstures mantiskās liecības – ir apskatāma gan pirmā pasaules pastmarka – Melnais Penijs, gan kolekcija – 150 gadu ilgais pastmarkas stāsts Latvijas teritorijā.                          
Ceļojot laikā, apmeklētāji nonāk viduslaiku cietumā, brauc karietē pa pasta traktu Sanktpēterburga-Varšava, pasta vagonā izjūt Ulmaņlaikus un vēl… Apmeklējums un atraktīvs saimnieku stāsts 5 € no personas.
Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas bazilika. Starptautiskas nozīmes svētvieta. Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980.gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas nozīmē “mazā bazilika” , šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonai. 1993.g. septembrī Viņa Svētība Romas katoļu Baznīcas pāvests Jānis Pāvils II pastorālā vizītē apmeklēja Baltijas valstis – Lietuvu, Latviju un Igauniju. Svētā Tēva vizīte Latvijā ilga trīs dienas no 8.-10. septembrim – tas bija viņa 61. svētceļojums.
Pāvesta ierašanās bija izcils notikums ne vien Baznīcas dzīvē, bet arī Latvijas valsts dzīvē. Latvijas vēsturē tas bija pirmais gadījums, kad mūsu zemi apmeklēja pāvests, katoliskās Baznīcas lielākā autoritāte. Romas pāvesta Jāņa Pāvila II ierašanās Aglonas bazilikā padarīja Dievmātes svētnīcu pazīstamu visai pasaulei.
Baznīcā glabājas plaša gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā 17. gadsimtā darinātā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte", ko atsedz tikai reliģisku svētku laikā. Svētbildi ticīgie uzskata par brīnumdarītāju. 
Dominikāņu tēvi rūpējās par vietējo iedzīvotāju izglītošanu. Pie klostera pastāvēja draudzes skola ar četru gadu apmācību ciklu, un no 1820. gada līdz 1833. gadam darbojās Garīgais seminārs.
Klosterī mūki izveidoja bibliotēku, kas bija otra plašākā bibliotēka Latgalē. Bibliotēkas krājumā atradās lielākoties grāmatas poļu un latīņu valodā, bet bija daudzi darbi un manuskripti latgaliešu valodā, kā arī grāmatas par Latgales un Latvijas kultūru, reliģiju un vēsturi.
Aglonas bazilikas Kora skola dibināta 1992. gadā un iekārtojusies blakus bazilikai, klostera ēkas pirmajā stāvā. Viens no skolas pamatuzdevumiem ir saglabāt Katoļu baznīcas latgaliskās dziedāšanas tradīcijas. Skolas direktore kopš tās dibināšanas ir Ieva Lazdāne. Skolā vidēji mācās 60 skolēnu, kas pārsvarā ir vietējie Aglonas novada bērni. Mācības, līdzīgi kā citās mūzikas skolās, ilgst 8 gadus. Ziedojums bazilikai no 1 €.
Aglonas svētais avots ir viens no populārākajiem un vecākajiem avotiem Latgalē.
Kristus Karaļa Kalns - Skulptūru parks Dievam par godu!  Kristus Karaļa kalns ir atklāts 2006. gadā. Objektā apskatāmas vairākas lielas koka skulptūras, kurās atainoti Bībeles tēli. Tā ir lieliska vieta, ko apmeklēt svētceļniekiem un ikvienam, neatkarīgi no konfesionālās piederības. Kalna parkā tēlos atainoti notikumi, kas saskaņā ar Veco Derību norisinājušies no cilvēces pirmsākumiem līdz mūsdienām. Šobrīd šeit uzstādītas vairāk kā 220 dažādas skulptūras un to kompozīcijas. Kopā ar dārziem un mākslīgajiem dīķiem skulptūru parks aizņem ~20 ha lielu platību. Kristus Karaļa Kalnu cilvēki iekārtojuši un veidojuši brīvprātīgi, par saviem līdzekļiem, pateicībā Dievam, Jēzum Kristum.
Apmeklējums, ziedojums 1 €. Dienas turpinājuma -
Arendoles muiža Muzeja ekspozīcija un pusdienas pie saimnieces. Vieta iedvesmai.
Arendoles muiža, ieskauta simtgadīgā parkā, atrodas gleznainā vietā Dubnas upes ielokā. Muiža ir viena no arhitektoniski interesantākajām muižām Latgalē, kas jauno laiku nepārbūvēta saglabājusies līdz mūsdienām un ar greznību un savdabību izceļas Latgales muižu arhitektūrā.
Kungu māju grūti pieskaitīt kādam vienam stilam. Ēka būvēta kā medību pils un paredzēta atpūtai, tā vairākas reizes mainījusi saimniekus un attiecīgi pēc viņu gaumes paplašināta ar piebūvēm. Tagadējo veidolu kungu māja ieguvusi 20. gs. sākumā, eklektisma stila pēdējā posmā, kad tās īpašnieks bijis grāfs Plāters-Zībergs.
Līdz 1977. gadam Arendoles kungu mājā bijusi Āmuļu pamatskola, un tad iestājās klusums. No pamestības un lēnas bojāejas to izglābuši Arvīds un Faimja Turlaji, kuri 2001. gadā iegādājās šo īpašumu un uzsāka tā atjaunošanu.
Ar entuziasmu un pārliecību par saviem spēkiem, izpratni kultūras mantojuma saglabāšanā, apzinoties reālās finansiālās iespējas, neatlaidīgi un pacietīgi ne uzreiz, bet  kvalitatīvi tiek atjaunots muižas komplekss – atsegts sākotnējais interjers, atjaunots vēsturiskais plānojums, atjaunota krāsns apkure, uzmūrējot divas podiņu krāsnis, izmantojot 19. gs. podiņus. Iekārtots salons, grāfa kabinets un ierīkota ekspozīcija par pils vēsturi un Latvijas brīvības cīņām. Noris Dienvidu terases izbūve: ir sagatavots materiāls jumta konstrukcijām un klājumam, uzbūvētas nesošās konstrukcijas. Tikko pabeigti darbi pie cokola šuvju restaurācijas, atjaunota veranda un torņa pulkstenis.
Muzeja ekspozīcija un ekskursija 7 € no personas; 
saimnieces pusdienas (bioloģiski audzēta jēra gaļas harčo, maize, morss, saldais ēdiens, tēja vai kafija) 13 € no personas.
Atgriešanās Rīgā ap pl. 19:45.
Cenā 115 € jau iekļauta koncertuzveduma biļete,
iekļautas tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi, viesnīca ar brokastīm.
Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējo gidu pakalpojumi un citi ēdināšanas izdevumi.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
 
 
close

Vēlos doties šajā ceļojumā