2023. gada 5. augustā, sestdien
Jauns gides Initas maršuts -
Lejasciemam 150! - svētku diena! Beļavas muiža, Stāmerienas pils!
Izbraucam no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā pl. 7:30. Vidzemes šoseja.
Labsajūtu pauze iespējams Siguldā, pa ceļam.
Lejasciems. Lejasciemu 1867.gadā dibināja Baltijas domēņu valde uz valstij (Krievijas impērijai) piederējušās Lejasmuižas zemes. Dažus gadus vēlāk 1873.gadā - Lejasciems ieguva miesta statusu. 1928.g. Lejasciems tika pasludināts par pilsētu.
Lejasciems bija nozīmīgs administratīvais centrs un tajā attīstījās tirdzniecība. Taču, kad tika uzbūvēts Pļaviņu - Gulbenes - Valkas dzelzceļš, saimnieciskās aktivitātes pārvietojās tuvāk tam; un Lejasciems panīka. 1935. gadā pilsētā bija palikuši tikai 466 iedzīvotāji. 1939. gadā Lejasciems zaudēja pilsētas statusu.
Ekskursija Lejasciemā ar vietējo gidu, apmeklēsim Lejasciema Kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centru. Lejasciems ir dzimtā puse daudziem Latvijā un pasaulē zināmiem cilvēkiem, ar kuru dzīves gājumu var iepazīties kultūrvēsturiskā mantojuma centrā. Lejasciema pagastā dzimuši vai kādu dzīves posmu darbojušies: komponists Helmers Pavasars, rakstniece Anna Sakse, aktieris Kārlis Sebris, bibliogrāfs Jānis Misiņš, dzejniece Tirzmaliete, literatūrfilosofe un esejiste Zenta Mauriņa, kā arī daudzi citi. 2 € no personas.
Beļavas muiža. Beļavas muižas sākotnējais nosaukums – Kārtenes muiža jeb vāciski Kortenhof radies no tuvumā esošā Kārtenes pilskalna. Pirmoreiz dokumentos minēta 15.gs. Beļavas nosaukums radies no Bīlovu dzimtas vārda, kuru īpašumā pils nonāca 17. gadsimtā. No šīs dzimtas nāk Magdalēna Elizabete fon Hallarte, brāļu draudžu kustības aizsācēja, veicinātāja un atbalstītāja Vidzemē, viena no ievērojamākajām vidzemniecēm, kura zināma arī kā Valmiermuižas īpašniece. Beļavas muižas parkā atrodas kungu nams celts 1750. gadā un saistīts ar fon Bergu vārdu. Kungu māja ir baroka celtne. Ēka nav cietusi 1905.gadā. Skaistas ir Beļavas muižas kungu mājas podiņu krāsnis, kas ļoti meistarīgi veidotas no dažāda veida podiņiem ar dekoratīviem elementiem un novietotas uz īpašām kājām. No 1809. gada Beļavas īpašnieks bija Frīdrihs Vilhelms von Bergs (1794- 1874). Diplomāts, ģeodēzists, topogrāfs, Pēterburgas zinātņu akadēmijas goda biedrs, Somijas ģenerālgubernators (1854-1861), Polijas vietvaldis (1863-1874) un cara armijas feldmaršals (1866). Pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam (cilindriska ēka pārsegta ar kupolu) līdzīgu kapliču.
Pēdējais Beļavas muižas īpašnieks no 1893. gada bija Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845-1938), mantoja arī Sangastes pili Igaunijā. Jaunais saimnieks bijis izglītots, erudīts, un enerģisks. Igauņi viņu dēvējuši par rudzu karali, jo viņš izveidojis jaunu “Sangastes” rudzu šķirni.
Beļavas muižas kungu nams un telpu interjeri ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apmeklējums ar vietējo gidu 2 € no personas.
Pārbrauciens uz Stāmerienu!
Pusdienas Sonātē otrais ēdiens, saldais, dzēriens ap 9 € no personas.
Stāmerienas Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca. Baznīcas rašanās šajā vietā ir vistiešākās sekas muižas īpašnieka barona Johana Gotlība Eduarda fon Volfa laulībām ar Sofiju Potjomkinu – tik liela bija vācu muižnieka mīlestība pret ziemeļu kņazieni, ka viņš pavēlēja uzcelt Stāmerienā baznīcu. Senākā koka baznīca celta 1851.gadā, bet 1902.gada 29.jūnijā notika pamatu likšana mūra baznīcai. Tās celtniecību pabeidza un iesvētīšanas svinības rīkoja 1904.gada 6.jūnijā. Šajā pašā gadā nojaukta vecās baznīcas ēka. Ziedojums 1 € no personas.
Stāmerienas pils - Eiropas romantisma pērle!
Stāmerienas muižas apbūve sākusi veidoties 19.gs. 1802.gadā Vecgulbenes muiža kļuva par baronu fon Volfu dzimtas īpašumu, no kura 1809. gadā, atdalot daļu zemes, tika izveidota Stāmerienas muiža. Baronu fon Volfu dzimtai Stāmerienas muiža piederējusi vairāk kā simts gadus.
Stāmerienas pils īpašnieki, baroni fon Volfi, par sievām ņēmuši ievērojamas sievietes. Eduarda fon Volfa sieva Sofija Patjomkina bija Krievijas cara galmadāma, kņaze, tuva cara Nikolaja I meitas Olgas draudzene. Pastāv nostāsts, ka Eduards savai Sofijai, kas bija audzināta pēc stingrām pareizticīgo tradīcijām, pirms laulībām esot apsolījis Stāmerienā uzcelt baznīcu. Eduarda un Sofijas dēls Boriss savukārt par sievu ņēma itāļu vijolnieci, komponisti un kamerdziedātāju Mariju Terēzi Alisi Lauru Barbi, kuras māksliniecisko sniegumu tolaik augstu novērtējis izcilais komponists Johaness Brāms. Alise Barbi atteicās no mākslinieces karjeras par labu laulībai, kurā piedzima divas meitas.
Meita Aleksandra savas dzīves laikā kļuva par ievērojamu psihoanalītiķi, sākoties 2. Pasaules karam pārcēlās uz dzīvi Itālijā, bet vienmēr sirdī glabāja Stāmerienu. Aleksandras otrais vīrs – Džuzepe Tomazi di Lampedūza - itāļu rakstnieks, pasaulslavenā romāna “Gepards” autors, 20.gadsimta 20tajos-30tajos gados vairākkārt viesojās Stāmerienā. Apmeklējums ar vietējo gidu pieaug. 6.50 €, senioriem 4 €.
Jauka iespēja redzēt:
Alekseja Naumova gleznu izstāde Stāmerienas pilī!
Domājot par Lampedūzu. Latvija, Itālija …
Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Stāmerienas pilī tiek eksponēta pirmo reizi. Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenēros, turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.
Alekseja Naumova glezniecība ļoti pārliecinoši apliecina ainavas žanra aktualitāti arī 21.gadsimtā. Ar apbrīnojamu talantu, tonāli smalku krāsu izjūtu, gaismu, telpu un atmosfērisku vieglumu mākslinieks atklāj pilsētu burvību.
Šajā dienā pie Stāmerienas pils būs antīko motociklu saiets.
Atgriešanās Rīgā līdz 21:00
Cena: 38 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) nomas izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: citas apmeklējumu maksas, ēdināšanas u.c izdevumi.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
