Jaunums!
2022. gada 22. maijā, svētdien
Braucam visagrāk ziedošajos rododendros, bet vēl nezied. Mainīsim dārzu!
Babīte un Švarcenieku muiža.
Mārupes uzņēmēji, jaunumi un jaukumi!
Plkst. 8:20 tiekamies, 8:30 izbraucam no Aspazijas bulvāra 5/7, Rīgā.
Rīta kafijas pauze šoreiz nav.
Pa kādu ceļu braucam… Apvedceļš, ap Rīgu.
Babīte.
Pirmais uzzied Daurijas rododendrs. Tas ir pats agrākais Latvijā ziedošais rododendrs, kas uzzied, kad daba vēl tikko modusies.
Ledebūra rododendrs uz Latviju atceļojis no Altaja un Sajānu kalniem, ļoti labi te iejuties un visus priecē ar violeto ziedu kupenām. Interesantas ir Ledebūra rododendra balto un rožaino ziedu formas.
Smaillapu rododendrs pa gabalu atgādina rožainu dūmaku, jo zied pirms lapu plaukšanas.
Mori rododendrs pa gabalu atgādina ziedošus rožu kokus.
Rododendri (grieķiski "rhodon" – roze un "dendron" – koks) ir ēriku dzimtas Ericaceae augi. Tie ir krūmi, retāk koki ar mūžzaļām, daļēji mūžzaļām vai vasarzaļām lapām. Latvijā rododendrus sāka audzēt 19.gs. 20.gados. Pašlaik vecākais rododendrs Latvijā aug Tumes pagasta Ķīļu jeb Vecmoku kapos. Tas ap 1860. gadu tika atvests no Vācijas.
Intensīva rododendru introdukcija sākās 1957. gadā, kad toreizējais Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs uzsāka zinātnisko darbu par rododendru introdukciju un aklimatizāciju. Šodien rododendrus Latvijā pazīst ikviens sevi cienošs dārzkopis un cenšas tos ieaudzēt katrā dārzā. Cenas 4 € un 3 €. - ņemot vērā vēlo pavasari un to, ka praktiski pat agrie rododendri vēl nezied, būs izmaiņas programmā!
Piedāvāsim ko citu skaistu un ziedošu!
Švarcenieku muižai ir sena vēsture – tā celta 1826. gadā kā muižnieka Švarca Pierīgas vasaras mītne un tikusi izmantota medību un atpūtas mērķiem.
Švarcekmuiža jeb Švarcenieku muiža ir viena no novada senākajām ēkām, kurai pēc pašvaldības iniciatīvas 2016.gadā piešķirts arī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Šīs vietas agrākais nosaukums ir Mazcena. Pārdodot ēku tā tikusi novēlēta izmantošanai izglītības mērķiem. No 1910.-1971.gadam ēkā atradās Mazcenas pamatskola, bet vēlāk iekārtota bibliotēka. Otrā Pasaules kara laikā muiža kalpojusi kā hospitālis. Saimniecības ēkas no muižas apbūves nav vairs saglabājušās, tikai varenas egles un dīķītis (agrākā parka fragmenti), kā liecina par muižas dārzu. Vietējais stāstnieks. Ieteicamais ziedojums 1 €.
Tikšanās ar audēju Edīti.
Daudzi Edīti pazīst kā audēju Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja audēju mājā “Lejasboļi”. Tā viņa vada arī Tautas Lietišķās mākslas studiju “Austra”. Kopš Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas meistare visu mūžu nodarbojusies ar aušanu. Edīte ir lieliska audēja un prot noaust visu, ko vien savā radošumā spēj iedomāties.
Piņķu sv. Jāņa (agrāk sv. Nikolaja) draudze dibināta 13. gs. Pašreizējais dievnams celts pēc ievērojamā arhitekta J.D. Felsko projekta 1874. gadā.
Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi - 1890.g. Zauera firmas darinātās ērģeles, 1844.g. J.L. Eginka glezna “Kristus un Pēteris uz jūras”. Aplūkojama ekspozīcija par Babītes pagasta vēsturi. 1916. gadā no Latviešu strēlnieku dievkalpojuma Piņķu baznīcā, vēlāk rodas Al. Čaka eposā “Mūžības skartie’’, iekļautais sprediķis Piņķu baznīcā. 1919. gadā pie Piņķiem notika Rīgas atbrīvošanas kaujas, par ko baznīcā atgādina piemiņas plāksne. Ziedojums 2 €.
Mārupē uzbūvēts, pirmo kurināšanu un atvēršanu ir piedzīvojis Latgales bedres tipa ar malku kurināms māla ceplis. Cepļa autors un radītājs ir pūdnīkmeistars, Latgales pūdnīku skolas dibinātājs Ēvalds Vasiļevskis, asistējot Ievai Kaulai. Ceplim tika dots vārds Māris.
Cepļa būvniecības idejas autore ir novada amatniece, biedrības “Radīts Mārupē” valdes priekšsēdētāja Žanete Rušeniece. Apmeklējums 5 €.
Mārupe jau dzīvo kā jauna pilsēta un tāpēc jaunas īpašas, aktivitātes raksturīgas arī vietējiem uzņēmumiem!
Ražots Mārupē būs pusdienu gulašzupa ar īpašu maizīti un Ilzes gardumi. Cenu precizēsim.
Uzņēmums "Dabas saldumu maģija" darbojas jau kopš 2007. gada un to radījusi un vada Ilze Kupča, cepot kūkas jau ceturtajā paaudzē no mantotām receptēm.
"Dabas saldumu maģija" piedāvā daudzus dažādus gardumus - kūkas, zefīrus, eklērus, vafeles, ievārījumus un vēl daudz ko citu!
Tie visi tiek veidoti no dabīgām izejvielām. Mūsu grupai saimniece piedāvās gardu degustāciju! Izmaksas precizēsim.
Pēdējos simts gados Mārupītes apkārtne izveidojās par romantikas apdvestu vietu visdažādākajiem kultūras darbiniekiem – rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, vairākiem desmitiem dažādu radošo profesiju pārstāvjiem. To starpā ir mākslinieks Rūdolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze, Emīls Melderis, Biruta Delle ar savu audzēkņu studiju „Zemūdene”, tēlnieki Ojārs Feldbergs un Indulis Ranka. Arī vesela krāšņa literātu plejāde – Jānis Akurāters, Ojārs Vācietis, Dagnija Zigmonte, Ilze Binde, Alberts Bels, Jānis Rokpelnis. Savās mājās netālu no Mārupītes atgriezies operdziedātājs Kārlis Zariņš. Jau 18. gs. Marupītes apkārtne bijusi iecienīta rīdzinieku pastaigu vieta.
“Ulamula” noteikti ir tā vieta, kura ir jāapskata! Tēlnieka I. Rankas Akmens skulptūru parks Mārupē.
Atgriešanās Rīgā ap pl. 18:20
Cena: 35 €
Cenā iekļauts: tūristu klases autobusa (atbilstoša grupas lielumam) izmaksas, pavadošā gida pakalpojumi.
Cenā nav iekļauts: izmaksas apmeklējumu vietās, vietējo gidu pakalpojumi un ēdināšanas izdevumi.
Patīkamu ceļojumu ! Gide Inita
