Jaunums! 2022. gada 16. aprīlī, sestdien
Salaca - Latvijas pērle!
Dauģēnu taka Salacas ielejā! – ejam PAVASARA pārgājienā !
Pulcējamies 7:20, izbraucam 7:30 no Aspazijas bulvāra 5, Rīgā.
Aspazijas bulvāris – Valmiera- Mazsalaca – Ramata – Rīga. Kafijas pauze Valmierā.
Dauģēnu taka izveidota 2013. gadā, lai varētu labāk iepazīt dabas parka „Salacas ieleja” vērtības – Salacu, Dauģēnu klintis un citi. Pārgājiens pa Dauģēnu taku ap 10 km, bez īpašiem pacēlumiem.
Taka piemērota cilvēkiem, kuri vēlas baudīt Salacas senlejas krāšņās ainavas ar sarkanā vidusdevona smilšakmens atsegumiem, atmatu pļavas un straujteču posmus, kā arī skatīt dabu tās klusumā, mierā un neskartībā. Takas viens gals atrodas atpūtas vietā iepretim Skaņākalna klintij, bet otrs pie Ramatas upes ietekas Salacā.
Netālu no Ramatas ietekas Salacā nonāksim Ramatas boreālajā jeb senajā ziemeļu mežā. Šādi meži sākuši veidoties pirms aptuveni 5000 gadiem un ir vienā vecumā ar Ēģiptes piramīdām.
Ar piktogrammām marķētā dabas taka mūs ved tālāk pāri mazajai, bet straujajai Nikuces upei, lai varam tuvāk apskatīt Nīkuces dižakmeni. Salacas upes labajā krastā ir viens no lielākajiem vidus devona smilšakmens atsegumiem Dauģēnu klintis. To augstums sasniedz līdz 10 metriem, bet klints sienas garums tuvojas 100 metriem.
Milzu pakavam līdzīgajā Dauģēnu kraujas stāvumā, arī daudzās citās vietās dažādos augstumos aiz koku zarotnēm slēpjas zemāki un lielāki ar ķērpjiem un sūnām noauguši klinšu laukumi. No kraujas izplūst 12 dažāda lieluma avoti. Ja vēl pieskaitīsim tos avotus, kas izplūst tepat
blakus no Dauģēnu grants karjera, tad varam iedomāties, ka šeit viss smilšakmeņu iežājs ir pilns ar neredzamiem pazemes strautiem.
Dauģēnu klints atrodas it kā uz pazemes upes, kas pirms izplūšanas saules gaismā sadalās neskaitāmās deltās. Klints vidusdaļā ir tā sauktais balkoniņš, no kura paveras skaists skats.
Iepretim Skaņākalna klintij jauka piknika vieta līdzpaņemtajām pusdienām.
Līdz ņemam ērtus apavus, var arī nūjas, lukturīti (noderēs, lai ielūkotos kādā alā).
Piestāsim pie diviem pieminekļiem Vecatē - Matiasa Jansona veidotais Baltijā lielākais akmens cirvis. Un otra vieta Nuķi, kur Andris Vārpa veidojis pieminekli Marijai Pēkšēnai - viņa bija pirmā latviešu dramatiskā rakstniece. Viņas luga "Ģertrūde" (1870) par jaunas sievietes konfliktu ar sabiedrību Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā ieguvusi 1. godalgu, bet tautas atmodas ideju dēļ cenzūra to aizliedz izrādīt.
Rīgā atgriežamies ap pl. 19:20.
Cena: 36 €
Cenā iekļauts: transporta noma un gida pakalpojumi. Cenā nav iekļauta ēdināšana
Uzmanību – šajā braucienā nav apmeklējumu maksu!
